| Chapter 22 |
1 | Bet tuvojās neraudzētās maizes svētki, ko sauc par Lieldienām.
|
2 | Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā Jēzu nonāvēt, bet viņi baidījās no ļaudīm.
|
3 | Bet sātans bija iegājis Jūdasā, ko sauca par Iskariotu, vienā no tiem divpadsmit.
|
4 | Un viņš nogāja un sarunājās ar augstajiem priesteriem un priekšniekiem, kā Viņu tiem nodot.
|
5 | Un tie priecājās un piesolīja dot viņam naudu.
|
6 | Un viņš apsolīja un meklēja izdevību, kā Viņu tiem nodot, ļaudīm nezinot.
|
7 | Bet pienāca neraudzētās maizes diena, kad vajadzēja nokaut Lieldienu jēru.
|
8 | Un Viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: Ejiet un sagatavojiet mums Lieldienas jēru, lai mēs ēstu!
|
9 | Bet viņi sacīja: Kur Tu vēlies, lai mēs tās sataisītu?
|
10 | Un Viņš tiem sacīja: Lūk, pilsētā ieejot, jūs sastapsiet kādu cilvēku, kas nesīs ūdens krūzi; sekojiet viņam tai namā, kurā viņš ieies,
|
11 | Un sakiet nama kungam: Mācītājs tev jautā: kur ir telpa, kur es ar saviem mācekļiem varētu svinēt Lieldienas?
|
12 | Un viņš jums parādīs lielu, izklātu ēdamistabu; tur arī sagatavojiet!
|
13 | Un tie aizgājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Lieldienas jēru.
|
14 | Un kad pienāca stunda, Viņš novietojās un divpadsmit apustuļi ar Viņu.
|
15 | Un Viņš tiem sacīja: Es ilgoties ilgojos ēst šo Lieldienu jēru kopā ar jums, pirms es ciešu.
|
16 | Jo es jums saku, ka no šī laika to vairs neēdīšu, iekams tās izpildīsies Dieva valstībā.
|
17 | Un Viņš, biķeri paņēmis, pateicās un sacīja: Ņemiet un daliet savā starpā!
|
18 | Jo es jums saku: Es nedzeršu no vīna koka augļiem, iekams nenāks Dieva valstība.
|
19 | Tad Viņš paņēma maizi un, izsacījis pateicību, lauza to un deva viņiem, sacīdams: Šī ir mana Miesa, kas par jums top dota. To dariet man par piemiņu!
|
20 | Tāpat Viņš ņēma biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir jaunā derība manās Asinīs, kas par jums top izlietas.
|
21 | Bet, lūk, mana nodevēja rokas ir ar mani uz galda.
|
22 | Jo Cilvēka Dēls aiziet, kā tas ir nolemts, bet bēdas tam cilvēkam, kas Viņu nodod!
|
23 | Un visi sāka apjautāties savstarpēji, kurš gan tas no viņiem būtu, kas to darīs?
|
24 | Bet izcēlās starp viņiem arī ķilda, kurš, šķiet, esot no tiem lielākais?
|
25 | Bet Viņš tiem sacīja: Pagānu ķēniņi valda pār viņiem, un viņu varas nesējus sauc par labdariem.
|
26 | Bet jūs tā ne. Kas no jums lielāks, lai kļūst kā mazākais, bet priekšnieks kā kalps;
|
27 | Jo kas ir lielāks: vai tas, kas atrodas pie galda, vai tas, kas apkalpo? Taču tas, kas atrodas pie galda. Bet es jūsu vidū esmu kā tāds, kas kalpo.
|
28 | Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos.
|
29 | Un es jums novēlu valstību, kā to man sagatavojis mans Tēvs,
|
30 | Lai jūs ēstu un dzertu pie mana galda manā valstībā un sēdētu troņos, tiesājot divpadsmit Izraēļa ciltis.
|
31 | Un Kungs sacīja: Sīman! Sīman! Lūk, sātans meklē jūs sijāt kā kviešus,
|
32 | Bet es lūdzu par tevi, lai tava ticība nemitētos; un tu, kādreiz atgriezies, stiprini savus brāļus!
|
33 | Tas Viņam sacīja: Kungs, es esmu gatavs iet ar Tevi cietumā un nāvē!
|
34 | Bet Viņš sacīja: Es tev saku, Pēter, šodien vēl gailis nebūs nodziedājis, iekams tu trīsreiz būsi noliedzis, ka mani pazīsti. Un Viņš tiem sacīja:
|
35 | Kad es jūs sūtīju bez naudas maka un somas, un kurpēm, vai jums kā trūka?
|
36 | Bet viņi atbildēja: Nekā! Bet es jums saku: tagad, kam naudas maks, lai ņem līdz arī somu, un kam nav, tas lai pārdod svārkus un pērk zobenu!
|
37 | Jo es jums saku, ka vēl pie manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Un noziedzniekam Viņš pieskaitīts. jo tas, kas par mani rakstīts, piepildās.
|
38 | Bet viņi sacīja: Kungs, lūk, te ir divi zobeni. Un Viņš tiem sacīja: Diezgan!
|
39 | Un izgājis, Viņš pēc ieraduma gāja uz Olīvkalnu; un mācekļi sekoja Viņam.
|
40 | Un Viņš, tai vietā nonācis, sacīja tiem: Lūdziet Dievu, lai jūs nekristu kārdināšanā!
|
41 | Un Viņš attālinājās no tiem akmens metiena tālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu,
|
42 | Sacīdams: Tēvs, ja Tu vēlies, atņem šo biķeri no manis! Tomēr ne mans, bet Tavs prāts lai notiek!
|
43 | Bet eņģelis no debesīm parādījās Viņam un stiprināja Viņu. Un Viņš, nāves baiļu pārņemts, lūdza Dievu jo karstāk.
|
44 | Un Viņa sviedri kļuva kā asins lāses, kas pilēja zemē.
|
45 | Un Viņš, piecēlies no lūgšanas, gāja pie saviem mācekļiem un atrada tos no skumjām aizmigušus.
|
46 | Un Viņš tiem sacīja: Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, lai jūs neiekristu kārdināšanā!
|
47 | Vēl Viņam runājot, lūk, ļaužu pūlis un viens no tiem divpadsmit, Jūdass vārdā, kas gāja tiem priekšgalā, tuvojās Jēzum, lai Viņu skūpstītu.
|
48 | Bet Jēzus viņam sacīja: Jūdas, vai tu skūpstīdams nodod Cilvēka Dēlu?
|
49 | Bet tie, kas pie Viņa bija, redzot, kam jānotiek, sacīja Viņam: Kungs, vai lai cērtam ar zobenu?
|
50 | Un viens no viņiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi.
|
51 | Bet Jēzus atbildēja, sacīdams: Apstājieties, diezgan! Un Viņš, pieskāries tā ausij, izdziedināja to.
|
52 | Bet Jēzus augstajiem priesteriem un svētnīcas priekšniekiem, un vecākajiem, kas pret Viņu bija sanākuši, sacīja: Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un milnām.
|
53 | Kad es ik dienas ar jums biju svētnīcā, jūs nepacēlāt savas rokas pret mani; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara.
|
54 | Un tie Viņu apcietināja un veda augstā priestera namā. Bet Pēteris sekoja no tālienes.
|
55 | Un viņi, sakūruši uguni pagalma vidū, sēdēja ap to, un Pēteris bija starp tiem.
|
56 | Kāda kalpone, redzēdama viņu sēžam gaismā, uzlūkoja to un sacīja: Šis arī bija ar Viņu.
|
57 | Bet tas noliedza Viņu, sacīdams: Sieviet, es Viņu nepazīstu.
|
58 | Un pēc brīža cits, viņu redzēdams, sacīja: Arī tu esi viens no viņiem. Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es neesmu.
|
59 | Un kad apmēram viena stunda bija pagājusi, kāds cits apstiprināja, sacīdams: Patiesi, arī šis pie Viņa bija, jo arī viņš ir galilejietis.
|
60 | Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es nezinu, ko tu runā! Un tūdaļ, viņam vēl runājot, iedziedājās gailis.
|
61 | Un Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Un Pēteris atminējās Kunga vārdu, ko Viņš sacīja: Pirms gailis dziedās, tu mani trīsreiz noliegsi.
|
62 | Un Pēteris, izgājis ārā, rūgti raudāja.
|
63 | Un vīri, kas Viņu apsargāja, izsmēja un šaustīja Viņu.
|
64 | Un tie apklāja Viņu, un sita Viņu sejā, un jautāja Viņam, sacīdami: Pravieto, kas ir tas, kas Tevi sita?
|
65 | Un daudz citus zaimus tie teica Viņam.
|
66 | Un kad uzausa diena, sapulcējās tautas vecākie un augstie priesteri, un rakstu mācītāji un aizveda Viņu savas augstās tiesas priekšā, sacīdami: Ja Tu esi Kristus, tad saki mums to!
|
67 | Un Viņš tiem sacīja: Ja es jums teikšu, jūs man neticēsiet.
|
68 | Bet ja es jautāšu, jūs neatbildēsiet un mani neatbrīvosiet,
|
69 | Bet no šī laika Cilvēka Dēls sēdēs pie Dieva spēka labās rokas.
|
70 | Tad visi sacīja: Tātad tu esi Dieva Dēls? Viņš teica: Jūs sakāt, ka es tas esmu.
|
71 | Bet viņi sacīja: Kādas liecības mums vēl vajag? Jo mēs paši to dzirdējām no Viņa mutes.
|